July 31, 2011
Kristaps un Arčibalds
Šodien joprojām dzīvoju uz pozitīvo sajūtu viļņa, jo vakardien bija tas prieks piedalīties dikti skaistās kāzu svinībās Aiviekstes pusē. Un tad nu viena no pirmajām bildēm tapa ar līgavaini Kristapu un viņa ģimenes mīluli Arčibaldu pirmo (1 gads un 7 mēneši), kurš ir nosaukts sava tēva vārdā un dzimis Neretā divpadsmit bērnu saimē.
Arčijs ir ārkārtīgi mīļš un prātīgs puika, kam nav problēmu ar paklausību un, ja tiek pateikts, ka kaut ko nedrīkst darīt, tad Arčijs saimniekiem neliek vilties savā uzvedībā. Vēl jo vairāk, viņš pat ir iemācījis otram ģimenes suņukam Snūpijam neskriet priekšā mašīnām un neapdraudēt savu dzīvību.
Arčija mīļākā mantiņa ir viņa sarkanā gumijas bumbiņa, kura, ja pazūd tad ir milzīgas bēdas, līdz brīdim, kamēr atkal to atrod. Šad tad arī Snūpijs izspēlē mazus jociņus ar Arčiju, jo nočiepj viņa mīlmantiņu un iemet to bedrē, kur Arčijs netiek bumbiņai klāt un tad atkal viņam ir skumjās acis.
Bet Arčijam prātu noteikti spēj uzlabot gabaliņš siera, ar kuru viņš tiek apbalvots par labu uzvedību. Taču ar sieru saistās arī viens gadījums, kad saimnieki atgriezās no brauciena uz Franciju ar pilnu somu “smaržīgajiem” franču sieriem, taču mājupceļā sieri jau bija sākuši dzīvot savu dzīvi un smaržiņu palaiduši pa visu somu, tāpēc saimnieki, atbraucot mājās, atstāja somu pie lievenīša pavēdināties ar visiem sieriem. Protams, Arčijam tāda lieta nebija paslīdējusi garām un viņš sevi pats iepriecināja, uzorganizējot gastranosmisko prieku brokastis franču gaumē :).