May 10, 2011

Linda un Miķelis

Linda savu draudziņu Maltas zīda suni Miķeli (4 mēneši) meklēja un gaidīja piecus mēnešus, un lai arī Miķelītis bija vienīgais kucēns metienā un gribētāju uz viņu bija vairāki, tomēr Lindas vēlme bija pati stiprākā.
Baltais skaistulis ir īsta turbobulta uz skriešanu un viltīgi izvairās, ja mēģina viņu noķert. Taču viņš ir arī niķīgs puika, jo, ja saka, ka kaut ko nedrīkst, tad Miķelītis rūc un dusmojas. Tāpat viņš ne par ko nav pierunājams palikt mājās viens, jo tad no mazā ķermenīšā izlaužas gaudošana tādā skaļumā, it kā būtu pielikts skaļrunis un pat kāpņutelpā kaimiņi var lieliski sadzirdēt, ka Miķelis atstāts mājās viens. Tāpēc Linda viņu ņem līdzi uz darbu un tur viņiem ir mazais zoo, jo ir vēl viens suņuks un mincis.
Miķelim ļoti garšo makaroni ar sieru, svaigs gurķītis un saimnieces ādas čībiņas, kā arī visi vadveidīgie izstrādājumi un tāpēc mājās gandrīz katrs vadiņš tagad izrotāts ar zilu līmlenti, labojot Miķeļa nedarbus.
Mīļākā Miķeļa mantiņa ir tualetes papīra ruļļa viducītis, ko tad viņš košļā un dzenā pa māju, līdz tiek atkal pie jauna nesaņurcīta. Un vēl suņuks ir kā traks uz peldēšanu un mājās pat speciāli ir ierīkota ūdens prieku vanna, kā arī Miķelis garām nelaiž nevienu peļķi vai slapju dubļu bedri, kur pavārtīties, tāpēc gandrīz katru dienu pēc vakara pastaigām jādodas viņam mazgāties.