June 4, 2011

Ilze un Dillija

Šis rīts sākās pavisam priecīgi, jo Ilze un Dillija (2 gadi un 4 mēneši) man atrakstīja vēstuli ar vēlmi pieteikties projekta bildei, un, skat, vakarā jau bijām sarunājušas tikšanos, lai to visu realizētu.
Hiperenerģiskā suņu meitene pie sava skanīgā vārda tika pavisam komiskā veidā, jo laikā, kad pie Ilzes  tikko bija ieradies kucēns, iegadījās braukt pie vecākiem svinēt Lieldienas un katrs no viesiem uz lapiņas uzrakstīja iespējamo vārda variantu un visas zīmītes tika noliktas zemē, lai pati Dillija izvēlas īsto. Tad nu tagad viņai mājās pat ir spilventiņi ar diļļu rakstu.
Viņai ļoti patīk skaļa mūzika, moči un daudz cilvēki, tāpēc stipri iemīļota vieta ir Vecrīga, kur spēlē ielu muzikanti un pārvietojas tūristu pūļi. Arī Ilze ir ieguvusi daudz jaunu paziņu un draugu tieši Dillijas draudzīgā rakstura dēļ, jo suņu meitene vairāk draudzējas ar saimniekiem nekā viņu četrkājainajiem mīluļiem.
Vēl Dillija ir ļoti pacietīga un stipra, jo nekad neizrāda, ja viņai sāp vai slikti jūtas. Taču ir atkarības varā uz apaļām lietā, jo īpaši bumbiņām, tāpēc Ilzes kolēģe, kas spēlē tenisu, šad tad Dillijai uzdāvina pa bumbiņai no saviem krājumiem un brīdis, kad bumbiņu ņem ārā no kārbas, līdzinās kaut kam maģiskam, kas spēj iepriecināt Dilliju līdz sirds dziļumiem.  Un savus lielākos dārgumus – bumbiņas, katru vakaru Dillija pirms gulētiešanas salasa kopā un vienu paņem līdz zem sedziņas saldākam miegam.
Nedarbus gan suņu meitene ir strādājusi maz un ja, kāds arī nejauši sanācis, tad tikai bērnībā. Vienīgi viņa diez gan veikli iemanījusies  aptīt ap pirkstu bērnus, nočiepjot viņu ēdienu un kādu mantiņu.

Dillijas pati mīļākā nodarbe ir cilvēku vērošana un fotogrāfijā viņa to dara uz sava mīļākā soliņa parkā. Kā arī, ja rotaļļu laukumā nav pārāk daudz bērnu, tad Dillija mēdz nošļūkt pa rozā slidkalniņu.